Drukāt

Šogad novadā sāks decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju

.

Kanalicacijas rakstamĪpašumos pašu ierīkotās notekūdeņu krājbedres, arī sausās tualetes, būs jāreģistrē un noteiktā veidā jāapsaimnieko – to paredz Ministru kabineta (MK) "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu", kas stājās spēkā pērn 1. jūlijā.
 
Carnikavas novadam jaunais regulējums ir būtisks, jo vēsturiski šeit ir daudz privātmāju ciematu, kā arī dārzkopības kooperatīvu, kuros vasaras mājas pārbūvētas dzīvošanai visa gada garumā, ierīkojot tajās arī atsevišķu kanalizācijas sistēmu. Turklāt šādu māju kļūst arvien vairāk.
 
Pašvaldības aģentūrai "Carnikavas Komunālserviss" kā novada ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam šogad jāsāk individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide, kas ļaus pārraudzīt, kā īpašumos tiek ievērotas notekūdeņu apsaimniekošanas prasības. Reģistrācija jāpabeidz līdz 2021. gada beigām.
 
"Latvijas Vēstneša" portālā "Par likumu un valsti" (www.lvportals.lv) rakstu autore Inese Helmane šo noteikumu paskaidrojošajā rakstā norāda, ka jaunais regulējums bija nepieciešams, lai novērstu decentralizēto kanalizācijas sistēmu apdraudējumu videi un iedzīvotājiem. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji atzinuši, ka no šīm kanalizācijas sistēmām neattīrīti sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vidē vai nelegāli iepludināti centralizētajās kanalizācijas sistēmās. Turklāt gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Valsts vides dienests saņem daudz sūdzību no iedzīvotājiem par pārplūdušām un smirdīgām notekūdeņu krājtvertnēm.
 
Uz ko attieksies jaunā kārtība
Jaunie noteikumi attieksies uz ikvienu, kurš dzīvo ciemā vai pilsētā un kura māja, dzīvoklis vai vasarnīca nav pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai, un notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto:
 rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada apkārtējā vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par
pieciem kubikmetriem diennaktī;
 septiķus (rūpnieciski ražotu vai individuāli izgatavotu tvertni ar 2 vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas);
 notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.
 
Šie noteikumi nekādā gadījumā neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes, kā tas izskanējis medijos. Noteikumi arī neattiecas uz viensētām, jo jaunās prasības noteiktas decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās, kur lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, septiķi un krājtvertnes koncentrētas nelielā, blīvi apbūvētā teritorijā un var ietekmēt ne vien virszemes un pazemes ūdeņu, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti vietējās ūdensapgādes sistēmās, radot draudus cilvēku veselībai.
 
Apsaimniekošanas kārtība septiķiem un krājtvertnēm
Jaunajos MK noteikumos paredzēta decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas kārtība. Ja tiek lietots septiķis, tā izmantošana ir pieļaujama tikai vienlaikus ar speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu kopā ar filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, filtrācijas grāvjiem vai filtrācijas akām, niedru laukiem u.c. Savukārt notekūdeņu krājtvertnei jābūt hermētiskai, un tā regulāri jāiztukšo.
 
Septiķu un krājtvertņu iztukšošanas biežums būs atkarīgs no ūdens patēriņa konkrētajā nekustamajā īpašumā, decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtas tilpuma, kā arī no pašvaldības saistošajos noteikumos par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību noteiktā minimālā izvešanas biežuma.
 
Apsaimniekošanas kārtība rūpnieciski izgatavotām iekārtām
Rūpnieciski ražotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašniekiem ir izvirzītas stingrākas prasības. Šīm iekārtām reizi gadā (ja dokumentācijā nav noteikts citādi) paredzēts veikt tehnisko apkopi, un to varēs darīt tikai komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē. Ja iekārtas ekspluatācijas laikā tiks konstatēts avārijas stāvoklis, pēc avārijas seku novēršanas būs jāveic ārpuskārtas apkope. Regulāra lokālo attīrīšanas iekārtu tehniskā apkope nepieciešama, lai pārliecinātos, ka iekārta patiešām attīra notekūdeņus.
 
Ja īpašnieka rīcībā nebūs iekārtas ražotāja tehniskā dokumentācija, līdz 2020. gada 1. janvārim komersantam būs jāapseko decentralizētā kanalizācijas sistēma un jāizsniedz apliecinājums par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumi tās ekspluatācijai. Ja iekārtas tehniskais stāvoklis neatbildīs prasībām par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja nepieciešams, veiks sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošinātu tās atbilstību minētajiem normatīvajiem aktiem.
 
Problēmas ar izsmeļamajām bedrēm
Novērojumi liecina, ka visvairāk problēmu varētu būt ar tā sauktajām izsmeļamajām kanalizācijas notekūdeņu bedrēm un to hermētiskumu.
 
Notekūdeņus un nosēdumus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām pašvaldības administratīvajā teritorijā varēs savākt un izvest asenizators, kas šā pakalpojuma sniegšanai reģistrējies vietējā pašvaldībā, atbilst tās saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir noslēdzis līgumu par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku, valdītāju vai turētāju. Asenizatora pakalpojuma saņēmējam vismaz divus gadus būs jāglabā pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs dokuments, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojumu sniegšanas datums un asenizatora rekvizīti.
 
Aktuāli vairāk nekā 4000 mājsaimniecībām novadā
Jaunie noteikumi Carnikavas novadā attieksies uz vairāk nekā 4000 mājsaimniecībām. Tie paredz, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam būs jāiesūta pašvaldībai visa reģistrācijai nepieciešamā informācija. Kā tas būs izdarāms, vēl tiks precizēts, bet reģistrācija datubāzē būs vienreizēja.
 
VARAM aplēsts, ka vidēji 20,9% no Latvijas lielāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas, un šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4% līdz 88%. Attiecinot šo vidējo rādītāju uz visām pilsētām un ciematiem, var pieņemt, ka pašlaik decentralizētās kanalizācijas sistēmas pilsētās un ciemos izmanto apmēram 276 000 iedzīvotāju (ap 113 100 mājsaimniecību).